Azad BISENG

Arživ

Azadbiseng@hotmail.com

 

 

Civīna Demokratźn Soresger li Amedź

 

Kesayet, grūp an ji civak carna jīyana xwe, nźrīn u perspektīvźn xwe wek drama (trajedī, Erebesk, ēīrok, mītolojī u wekidin) dibīne u carnan ji tīyatral (rolźn īdologīyan, ol, ēand, orf u edetan u wekidin) xwe renk dide. Hinek civak ji, bi perspektīfek funksīyonalīst xwe pźsde dibin. Bawerī berhemkirdin u sīstematīzekirina derfet u pergelan tźt.

 

Bźguman civaka Kurd ji xwedī nasnameyek xort u morelek dewlimend e, lź mixabin jīyana ku li xwe dramatīze u tīyatralkirī, dike nake xwe sīstematīze u organīze nake u bawerī berhemkirdin u funksīyonalīzma xwe ya sazgīhīzekirin, organīzasyonī, brźvebūnī u dewletbūna xwe wenda kiriye. Hīna ji bawerīya berhemkirdin u sazgīhezikirdina selfdetermīnasyona xwe pźtir, bawerī ēīrokźn xwes u tīyatralīzma ku tź de dijī tź.

 

Sīyasetmedar u polītīkaya civaka Kurd ji, mixabin xwe ji tīyatroyź nikari rizgar bike u yźn xwe rizgar kirin ji, wekī rewsenbīr u ronakbūnīya Kurd ev car xwe ji dramayīzbūnź nikarin rizgar bikin u civaka kurd ji dramatīze dikin.

 

Drama, pīskolojīye, īnteraksīyone. Tīyatro, rol u oliestook. Funksīyonalīzm berheme, u bawerī sīstematīzekirin u organīzekirdina xwe, rizgarkirdin u devletbūyīna pīskolojīya kesayet, grup u civaka xwe tīne.

 

Gelo armanca rewsenbīr, ronak, polītīkaya Kurd u Demokratźn Soresger ēi ye?

•  Pźsketina ēandek gelemperīye?

•  An ji pźsxistina rolźn dijberī, konflikt a navxweyī ye ?

•  An ji mebest pźsxistin u tźgihistinek komūnīkasyon u tźkīlīyek hevdū pźtir fźmkirin u rizgarīzekirin, berhemkirdin u funksīyonalīzekirdina perspetīfek li ser rewsa civaka Kurd e?

 

Sosyal polītīkīya Demokratźn Soresger gerek bi perspektīf u ēarūnīvīsźn xwe;

 

•  Defūnksīyonalīzekirdin, desīstematīzekirdin u bźdewletīzekirina Kurdistana basūr,

•  denasname, demorīlīze u deorganīzekirdina civaka bakūr, rojhilat u rojavaya Kurdistan,

•  Deteorīze u deperspektīfīzebūna rewsen u ronakbīrźn Kurd,

•  depasīfīze u derotīzekirdina sazgeh, organīzasyon u polītīkaya Kurd,

•  li himberī dramatīzekirdina kesayet,

•  Tīyatralīzekirdina civaka Kurd,

•  u tūrkifizekirin u dekurdīfīzekirina demografīya Kurdistan

 

xwedī vīzyon u perspektīfan be.

 

Demokratźn Soresger gerek li himberī,

•  Neserfirazī u de-serkevtīna civaka Kurd,

•  bźberpirsyarīya pīskolojīya kesayeta Kurd,

•  ēavgirtin, korbūn u kerrbūna kesayet u civaka sosyala Kurd,

•  desosyalīzasekirdina perwerdekirina hundirīn a kesayet, nasname u ēand kurd,

•  pasdexistin u bźderfetīya civaka Kurd,

•  negatī fīzekirdin, terorīzekirdina derdor u źrīsźn dagirker,

•  dekolektīfizekirdina subēandźn xwedī nirx u norm wekī pir-ol, pir-asīret, pirorganīzasyon, pirsīstem, pirīdologī, pirēand u pirziman,

•  pirdijminīya civaka Kurd,

•  dirusmtīzekirdina civaka Kurd wekī bi navkirina misilman u umedī, Sosyalīst u īnternasyonalīst, sźr u eskerźxelkź, bawermend u extremist u terorīst.

•  wendekirina tegihistina nirx u normźn kollektīf u neteweyī a Kurdīzebūn u Kurdīyatī,

 

polītīkayek sosyal, sīvīl u perspektīfek zanista mūltdīsīplīn biavirīni u ji pevīstīya sop u xeta nirx u nźrīna xwe derotarīze nebi.

 

Demokratźn Soresger rewsa civaka Kurd u doza Kurdistan bi dīsīplīn u multīdisīplīnźn zanist u ilma sosyal avayź strūktūr, nźrīn u konsepta sosyolojīk a īnteraksīyon, prensīp u patronźn tevger u radana civaka Kurd analīz bike.

•  Wekī vź tīyatroya Kurdī'de kījan aktor, grup, organīzasyon u partī dileyīzin?

•  Ji bo ēī tekosīna netewbūnī, ji bo ēī netew ne tekosīna ol, sosyal, an ji civakī?

•  Ji bo ēī PKK, Barzanī an ji Talabanī u ne yźn din wekī  Dr. Sivan, TKDP, ĪKDP, Komal, Kuk, Kip, Ppkk, ddkd, Kawa, Rizgari,Yekbun, Pysk, Tevger, Psk an ji Demokratźn Soresger?

•  Ji bo ēi bizav u īnsīyatīfźn mźr u maskūlen, ne jin, an ji mźr u jin ne bihevrene?

•  Kīne yźn xedī biryar u bandor?

•  Ji bo ēi tekosīnek li ser ēīyan, ne li gund, bajar an ji metropolan?

 

Anatomīya pźwendī u danūstandina mirovahīya Kurd bi grub u etnīsīteytźn derveyź xwere, pevīste Demokratźn Soresger pevīste vegūhertin u avayź ēanda antropologīk a ku xwe kontekstande xwe de sīmbolīze u reng dide analīz bike. Her ēikes realīta sosyolojīk a Kurd, xwe bi vexuyan u dīyardeyźn ji ēandek(Yek-Cand) xwe mūjildike u xwe bi yek reng reng ji dide pevīste strūktūra sosyal xwedī maf u bandor a anatomīya ēand Kurd wekī aborī, peyvendī u danūstandinźn navxweyī bźte amaje kirin.

 

Fenomenźn sosyal a tekīlī u ratīyo kwantītatīf a statīk u peresendīya (ewrīm) tźkel u yekbūyīya gelhe u popūlasyona civaka Kurd a demografīk pevīste bźte amaje u analīze kirdin.

 

Demokratźn Soresger pevīste bawerī, behre, jźhatin, zīrek u potansīyala būyīn u hebūna Pīskolojīya kesayeta Kurd a xwedī nasname u īdentīteyt fūnksīyonalīze bike.

 

•  Ev nasname u funksīyonalīzma kesayet pevīste xwedī prensīp, otorīte, reng u bandore xwe tevger, peyvendī u danūstandinźn navxweyī a strūktūra sosyal a civaka Kurd bigre.

 

•  Avayź presnībźn fenomenźn cuda yźn nźrīn, persketīf u peyvendīyźn grup, organīzasyon u sazgehźn civaka Kurd gere bź tolerīzekirin u zeafīyet, kelem, hingaf, aloz, nexwesī, obse, karekter, kesayetīzma neban, dejenere u denasnametīze buyī bź te morelīzekirin.

 

•  Avayź norm, ēand, nirx u morelīzma peyvendī u tevgera civaka Kurd u bźtoleransī u agresīyona xyalskestībūn u bźhźvībūn gere bźte amajź kirin u analīze kirdin.

 

Demokratźn Soresger pevīste ava u sīweyź bingeh u strūktūra sosyal a berberī ya wekhevī u newekhevīyan civaka Kurd amaje bike.

 

Sosyolojīk realīte u rewsa camidī a objektīf a civaka Kurd her ēi be bila bi be, bi her rews u zurufande pevīste bi bandor a kesayet, īdentīteyt yu tevgera netewīsma Kurd bi mebesta hevī u armanca serkeftina Kurdewarī u Kurdīyatīzm bź te rasyonalīze kirin.

 

Demokratźn Soresger bi her ast u radeya sosyolojīk a mīkro, meso u makroyź de rol, statūs u pozīsyona peyvendīyźn nav-kesayet u nasname, grūp u civak Kurd funksīyonalīze bike.

 

•  ēīn, grūp u aktorźn xwedī erk u bandor bi nirx, norm u felsefa civaka Kurdīyatī a xwedī hźz bźte actualize kirin.

•  Rola ēīna karker, karmend, sīyasetmedar, ronak u rewsenbīr u parvekirina kar, funksīyona ol u morel bi civaka Kurd u bi Kurdīyatīzmź bź entegre u funksīyonalīze kirin.

•  Rola plūformasyon, nerīn u perspektīfa ideoloxī u konsept bźte Kurdīfīzekirin.

 

Demokratźn Soresger bi kurt u kurmancī bingeh, strūktūr u avahīya civaka Kurd bi ēand u karakterek sosyal wekī ‘ xwedī distūr, rźpīvan, norm, nirx, bendewarī u sīmbolźn civaka xwe sosyalīze, komelīze u funksīyonalīze biki.

Demokratźn Sorsger pewīste avahīya sīstema civaka Kurd sazgīhīze biki u n egatīfīzm, desinformasyon, dejenerasyon u civaka disfūnksīyanīlīze u organīzasyon, grub, zasgeh, partī u rexīstinźn depasīfīze biri bi ji nuve rekūpek bźte organīzekirdin.

 

Demokratźn Soresger u rexistinźn din yź polītīk, sosyal, kulturel, ol u natūr ēist, nīsan, vexuyan, kirū u diyardeyan balans u kźse(denge), konsesyon, manīfest, transformasyon, dīsfunksīyonalīzm, fleksībīlīteyt, adaptasyon, guherīn u sūbsīstemīn xwe jinuve organīzekirina organ, sazgeh, komele, organīzasyon, rexistin u partīyźn civaka Kurd tekosīna xwe bidomīnin u bihevre adapteyź gūhertinan bi be u konsept, nźrīn, perspektīf, grūp u sīstemźn cūrbecūr kollektīvīze u kurdifīze bikin,ji ber ku pevīstī u hewcedarīya manīfestfūnksīyonalīzma sīstema civaka Kurd her diēe xwe fermī u formalize dike.

Conformīzma hemū rexistin u organīzasyonź li ser rītūalīzm u retrayīka (bi armanca civakī u komelīze u sazgīhīzekirina instrūment u pergelan) civaka Kurd hevkirī u kolektīf pewīst e.

 

Azad Biseng 01-11-2008